Austrumgalindi

Baltu zemes un slāvu ienākšana, 5.—6.gs.
Austrumgalindu (goļadu) atlikusī saliņa 7.—8. gadsimtā kriviču un vjatiču apdzīvotajā teritorijā

Austrumgalindi jeb goļadi (krievu: голядь) ir Hipatija hronikā (1038 un 1147) un Laurentija hronikā (1248)[1] minēta austrumbaltu cilts. 1058. gadā Kijevas lielkņazs Izjaslavs Jaroslavičs sakāva galindus. Ņemot vērā, ka viņš šajā laikā atradās Smoļenskas apkārtnē, var secināt, ka šis karš bija pret austrumgalindiem. Hipatija hronika raksta, ka 1147. gadā Suzdaļas kņazs Jurijs Dolgorukijs devās uzbrukumā pret Novgorodas kņazisti, Čerņigovas kņazam Svjatoslavam Olgevičam pavēlot doties karot uz Smoļenskas apgabalu. Svjatoslava karaspēks iekaroja Smoļenskas zemes un Protvas upes rajonā dzīvojošos galindus. 1248. gadā karā pret galindiem pie Protvas upes krita Vladimiras un Maskavas kņazs Mihails.[2]

  1. Goļadi. Sedovs krieviski
  2. В.В. Седов ГОЛЯДЬ

From Wikipedia, the free encyclopedia · View on Wikipedia

Developed by Tubidy