2010. gadi

2010. gadi bija 21. gadsimta 2. desmitgade, kas sākās 2010. gada 1. janvārī un beidzās 2019. gada 31. decembrī.

Dekāde sākās globālās finanšu krīzes un tai sekojošās Eirozonas krīzes ietekmē. Ekonomiskie izaicinājumi kā bezdarbs, konsolidācija un inflācija izraisīja nemierus daudzviet pasaulē, t.sk. arābu valstīs, kur tie noveda pie revolūcijām Tunisijā, Ēģiptē un Bahreinā, kā arī pilsoņu kariem Lībijā, Sīrijā un Jemenā. Attieksmes maiņa veicināja LGBT tiesību atzīšanu, sieviešu parstāvniecību un kultūras apropriācijas noliegšanu.

ASV saglabāja globālās lielvaras statusu, taču, pateicoties tādiem procesiem kā Jostas un ceļa iniciatīva, militārās reformas, teritoriālās pretenzijas Dienvidķīnas jūrā un attiecību stiprināšana ar Āfrikas valstīm, izvirzījās arī Ķīna. Abu valstu sāncensība rezultējās savstarpējā tirdzniecības "karā". Pēc ilgstoša saspīlējuma uzlabojās Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas savstarpējās attiecības. Turpinājās karš pret terorismu, veicot atentātu pret Osamu bin Ladenu. Izveidojoties Islāma valstij, Sīrijas pilsoņu karš pārplūda arī Irākā un Libānā. Tā apkarošanā notika starptautiska iesaiste. Kara rezultātā desmitgades vidū Eiropas Savienība piedzīvoja migrantu krīzi un referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā, kam sekoja ilgstošas izstāšanās sarunas. 2011. gadā referenduma ceļā Dienvidsudāna atdalījās no Sudānas. Krievija mēģināja nostiprināt savu pozīciju ārlietās, anektējot Krimu 2014. gadā.

Strauji progresēja informācijas tehnoloģijas, plaši izplatītām kļūstot tādām lietām kā viedtālruņi, lietu internets, bezvadu tīkla ierīces un mākoņskaitļošana. Datu apstrādes jauninājumi un 4G ieviešana ļāva datiem un informācijai ceļot nepieredzētos ātrumos, kamēr sociālie mediji veicināja tādus strāvojumus kā Me Too kustība, slaktīvisms un Cancel kultūra. Nopludinot noslepenotu informāciju par Gvantanamo līča aizturēšanas nometni, Sīrijas politiķu korespondenci, Afganistānas un Irākas karu un ASV diplomātiju, WikiLeaks, tiešsaistes bezpeļņas organizācija, ieguva starptautisku uzmanību, savukārt Edvards Snoudens cēla trauksmi par masu novērošanu un informācijas privātumu, bet pēc Panamas skandāla tika aktualizēti ofšori un izvairīšanās no nodokļiem.

Vairākkārtēji temperatūras rekordi un ekstremāli laikapstākļi darīja redzamākus globālās sasilšanas sekas. Desmitgades ietvaros CO₂ koncentrācija atmosfērā pieauga no 390 līdz 410 miljonajām daļām. Pateicoties protestiem, sabiedrības iniciatīvām un likumdošanai, kas guva plašu plašsaziņas līdzekļu uzmanību, aktuāla kļuva cīņa pret vides piesārņojumu un klimata pārmaiņām — tika pieņemts Parīzes nolīgums un Grēta Tūnberja veicināja starptautiskas skolu sebošanas kustības izveidošanos. Notika tādas ievērojamas dabas katastrofas kā 2010. gada Haiti zemestrīce, 2011. gada Japānas zemestrīce, 2015. gada Nepālas zemestrīce, 2018. gada Sulavesi zemestrīce, viesuļvētra Sendija, Haijans u.c.

Marvel Cinematic Universe, "Ledus sirds" un "Nejaukais es" kļūstot par lielākajām franšīzēm, supervaroņu un animācijas filmas guva lielākos kases ieņēmumus starptautiski. Augot straumēšanas pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, Netflix, Amazon Prime, Hulu un Disney+, saruka kabeļtelevīzijas tirgus daļa. Ar straumēšanas līdzekļu kā Spotify starpniecību, globālisms un pieaugošs pieprasījums pēc daudzveidības mūzikā radīja vairākus mikrožanrus, tomēr vispopulārākie bija deju mūzika, hiphops, popmūzika un jo sevišķi elektroniskā deju mūzika. Datorspēļu industrijā turpināja dominēt Nintendo, Sony un Microsoft. Minecraft kļuva par visu laiku populārāko datorspēli, bet par populārāko grāmatu kļuva "Greja piecdesmit nokrāsas".