Bodenezers

Bodenezers
Bodenezers pie Konstancas ziemā
Bodenezers no kosmosa
Atrodas	Austrija  Šveice  Vācija
Koordinātas	47°39′N 9°19′E / 47.650°N 9.317°E / 47.650; 9.317Koordinātas: 47°39′N 9°19′E / 47.650°N 9.317°E / 47.650; 9.317
Platība	536 km2
Lielākais garums	63,3 km
Vidējais dziļums	90 m
Lielākais dziļums	252 m
Tilpums	55 km3
Augstums v.j.l.	395 m
Izteka	Reina
Sateces baseins	11 400 km2
Salas	Reihenava, Mainava, Lindava
Apdz. vietas krastos	Brēgenca, Konstanca, Frīdrihshāfene, Arbona
Bodenezers Rādīt kartē "Šveice" Bodenezers Rādīt kartē "Vācija" Bodenezers Rādīt kartē "Eiropa"
Bodenezers Vikikrātuvē

Bodenezers (arī Konstancas ezers; vācu: Bodensee) ir liels ezers uz Austrijas, Vācijas un Šveices robežas. Ūdens apmaiņas periods ir 4,3 gadi. Trešais lielākais ezers Centrāleiropā aiz Balatona un Ženēvas ezera. Lielākais ezers vācvalodīgajās valstīs. Termins "Bodenezers" apvieno divus netāli esošus, bet fiziski nošķirtus ezerus — pašu Bodenezeru un netālo Unterezeru.

Ezers veidojies ledus laikmetā. Reina un citas upes no Alpiem uz ezeru nes sanesas, kas pamazām aizpilda ezeru, samazinot tā dziļumu dienvidaustrumu daļā. Ir aprēķināts, ka sanesas ezeru pilnībā var aizpildīt tikai 10—20 tūkstošu gadu laikā.

2001. gadā ezerā tika nozvejotas ap 1000 tonnas zivju, darbojās ap 150 profesionālu zvejnieku. 1980. gados ezerā piesārņojuma dēļ gandrīz izmira forele (Salmo trutta), taču pēc vides aizsardzības pasākumu īstenošanas tā ir atgriezusies.

1999. gada maijā—jūnijā ezerā līmenis cēlās par 2 m, applūdinot ostas un piekrastes celtnes. Ezerā ir izveidota vētru brīdināšanas sistēma. Bīstamākais vējš ir fēns — silta rudens vētra, kas nāk no Alpiem un saceļ vairākus metrus augstus viļņus. 2006. gada jūlijā reģistrēti 3,6 m augsti viļņi, teorētiski iespējami 4,5 m augsti viļņi. Vasarās bieži notiek pēkšņas vētras, kas prasījušas ūdenssportistu dzīvības. Kopš 875. gada ezers ir pilnībā aizsalis 32 reizes, pēdējo reizi — 1963. gadā.

Prāmju līnijas savieno pilsētas ezera krastā. Nepastāv vienošanās par valstu robežām ezerā. Šveice uzskata, ka robeža iet pa ezera vidu, Austrija — ka ezers ir visām trim valstīm kopējs. Vācijai nav definēts viedoklis. Atsevišķi līgumi regulē zveju un kuģošanu starp valstīm.

Milzīgā ezera ūdens masa ietekmē tuvējās apkaimes klimatu, padarot to maigāku. Ezera piekrastē iespējams audzēt vīnogas. Visaugstāk novietotais vīna audzēšanas reģions Vācijā — 400—560 metri vjl.