Bronza

Bronzas monētas, kas izgatavotas laika posmā no 85. līdz 65. gadam p.m.ē.

Bronza ir metālu sakausējums, kura galvenā sastāvdaļa, vismaz 75% no sakausējuma,[1] ir varš un kā piedeva tiek izmantota alva. Bronzā var būt iekausēti arī citi metāli kā alumīnijs, mangāns, niķelis vai cinks, kā arī pusmetāli, piemēram, arsēns, fosfors un silīcijs. Piekausētie metāli padara bronzu cietāku nekā tīru varu, kā arī piešķir tai citas noderīgas fizikālās īpašības, piemēram, elastīgumu. Par bronzu tiek saukti arī vara sakausējumi ar alumīniju vai svinu, bez alvas.[2]

Bronza bija pirmais sakausējums, kuru cilvēki intensīvi izmantoja. Par bronzas izcelsmes vietu tiek uzskatīti Tuvie Austrumi: tagadējā Irānas teritorija, Senā Divupe un Senā Ēģipte, kur to sāka izmantot ap 3500 gadu pirms mūsu ēras. Laikmetu, kad intensīvi tika izmantota bronza, sauc par bronzas laikmetu. No bronzas tika darināti darbarīki, ieroči, rotaslietas, vēlāk arī zvani. Viens no septiņiem pasaules brīnumiemRodas koloss — pamatā sastāvēja no bronzas.

  1. Kļūda atsaucē: tika izmantota letonika 75% nosauktā atsauce, taču tā netika definēta
  2. Kļūda atsaucē: tika izmantota letonika bez alvas nosauktā atsauce, taču tā netika definēta

From Wikipedia, the free encyclopedia · View on Wikipedia

Developed by Tubidy