GSM

	Mobilo sakaru standarti
	GSM / UMTS (3GPP)
	2G GSM GSM-R (Dzelzceļa GSM); ; GPRS; EDGE (EGPRS) EDGE Evolution; ; HSCSD;
	3G UMTS (3GSM); HSPA HSDPA; HSUPA; HSPA+; ; UMTS-TDD TD-CDMA; TD-SCDMA; ; FOMA;
	4G LTE;
	cdmaOne / CDMA2000 (3GPP2)
	2G cdmaOne;
	3G CDMA2000; EV-DO;
	Pre-4G UMB;
	AMPS
	1G AMPS TACS / ETACS; ;
	2G D-AMPS;
	Citas tehnoloģijas
	0G PTT; MTS; IMTS; AMTS; OLT; MTD; Autotel / PALM; ARP;
	1G NMT; Hicap; CDPD; Mobitex; DataTAC;
	2G iDEN; PDC; CSD; PHS; WiDEN;
	Pre-4G iBurst; HIPERMAN; WiMAX; WiBro (Mobile WiMAX); GAN (UMA);

Globālā mobilo sakaru sistēma jeb GSM (angļu: Global System for Mobile communications)^[1] šobrīd ir de-facto populārākais un plašāk izplatītais mobilo telefonu standarts. Izstrādāts 1980. gadu beigās European Telecommunications Standards Institute (ETSI), nodrošina radiokanāla dalīšanu izmantojot TDMA metodi un augstu drošības līmeni pateicoties publisko atslēgu kriptogrāfijas izmantošanai kanālu šifrēšanā. Pēc GSM asociācijas datiem vismaz 82% tirgus aizņem tieši šī standarta ierīces. Pateicoties tik lielai izplatībai, lietotājiem ir pieejami viesabonēšanas pakalpojumi praktiski jebkurā pasaules valstī.

GSM izmanto četras frekvenču joslas. Izplatītākās ir 900/1800 MHz sistēmas, taču atsevišķās valsīs, kā Kanādā un ASV, kur šīs frekvences jau bija izmantotas citiem mērķiem, GSM darbojas 850/1900 MHz frekvenču joslās. Mūsdienās tas vairs nesagādā problēmas, jo jaunākās paaudzes telefoni ir spējīgi darboties visās minētajās frekvenču joslās. GSM ir 2. paaudzes mobilo sakaru standarts. Par 3. paaudzes standartu GSM operatori parasti lieto UMTS.

↑ «Latvijas Nacionālais terminoloģijas portāls - GSM». termini.gov.lv.

[1] «Latvijas Nacionālais terminoloģijas portāls - GSM». termini.gov.lv.

[1]

GSM

From Wikipedia, the free encyclopedia · View on Wikipedia