Lepra (sengrieķu: λέπρα (lépra), no λεπίς (lepís) — 'zvīņa, plēksne') jeb spitālība, arī Hansena slimība par godu tās atklājējam Gerhardam Armaueram Hansenam, ir hroniska slimība, ko izraisa baktērijasMycobacterium leprae un Mycobacterium lepromatosis.[1][2] Lepras galvenās izpausmes ir izsitumu vai mezglu veidošanās ādā, gļotādā un nervu bojājumi.[3] Neārstēta lepra var radīt neatgriezeniskus bojājumus ādā, nervos, locekļos un acīs. Pretēji mītiem, lepra neizraisa ķermeņa daļu nokrišanu, tās var tikai kļūt nejūtīgas.[4][5]
Pasaules Veselības organizācija1995. gadā apkopoja informāciju, ka lepras dēļ invaliditāti ieguvuši 2—3 miljoni cilvēku pasaulē.[6] Lai arī piespiedu karantīna mūsdienās vairs nav nepieciešama, joprojām daudzviet pasaulē ir saglabājušās lepras slimnieku kolonijas (leprozoriji).