Tuksnesis

Tuksnesis ir ainavas forma vai reģions, kuru raksturo mazs nokrišņu daudzums. Tuksnesis ir augāja tips un bioma, kas veidojas karsta vai auksta arīda klimata apstākļos. Pēc tuksneša virsu veidojoša materiāla izšķir smilts, māla, akmens (šķembu, oļu), sāls un ledus tuksnešus. Tuksnesi parasti definē kā apvidu, kurā gada laikā nokrišņu daudzums ir mazāks par 250 mm. Apmēram 1/5 Zemes sauszemes platības ir tuksneši.^[1]

Vislielākais tuksnesis pasaulē ir Antarktīda, savukārt vislielākais smilšu tuksnesis ir Sahāras tuksnesis Āfrikā. Ekoloģiskās grupas: kserofīti, sukulenti, efemēri, efemeroīdi. Raksturīgi freatofīti. Edafiskie tipi — smilšu, māla, akmens, solončaku.

Tuksnešu dzīvnieku īpatnības: sugu daudzveidība zema, daudz augsnes sugu, daudz skrējēju, adaptēti iztikt bez ūdens, izmanto metabolisko ūdeni, plēsēju maz, vasaras guļa ir 8-9 mēneši, jūtīgas ekosistēmas. Tuksnesī ar neapbruņotu aci gaismu no tālumā esošas lielas pilsētas iespējams saskatīt jau pat no teju 200 km attāluma.^{[nepieciešama atsauce]}

1. ↑ Kļūda atsaucē: tika izmantota ucmp nosauktā atsauce, taču tā netika definēta